Tā nu man neļāva gulēt no rīta un bija jābrauc uz orientēšanās sacensībām. Galu galā, kaut kā pusmiegaini izskrēju visu trasi (2,9km) 28 minūtēs, cauri visām peļķēm, dubļiem, mežam un nedauz ceļiem. Kopumā, laikam, labi. Es jau sāku justies kā slavenība.. - ū skaties, tā ir viņa. -varam uztaisīt bildi? hahaha ta bija smieklīgi. Tad mēs plānojām, ko es varētu darīt ja man nenopirktu biļeti atpakaļ... T.i. atrast draugus pie kuriem dzīvot uz maiņām kādus nākamos četrus gadus, tad atras vīru un aprecēties, un tad jau dzīvot pie viņa. Nav ne maz tik sarežģīti vai ne? :D Pēc tam atkal braucām uz to vienu bāru kurš ir pa ceļam uz mājām. Paēdām un tā, neko, runājāmies kā jau to vienmēr te dara. Un es esmu tīk piekususi. Varētu gulēt visu mūžību... es varētu būt sniegbaltīte un gulēt.. vismaz nebūtu jāiet uz skolu. :D
Mana karte
Kā jau parasti, pēc tam visi pārspriež, kā būtu labāk, t.i. kā būtu ja būtu, bet nu atpakaļ jau vairs neko nevar pagriezt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru