pirmdiena, marts 26

26/3

Mums skolā ir divi semestri, viņiem te ir trīs un otrais tūlīņ beigsies. Fizikā kontroldarbā dabūju 8,8 par pierakstu kladi 9,5 un semestrī 9. Varēja jau labāk, bet nu.. Trešdien ir tāda kā "kultūras diena" kas viņiem notiek katru gadu. Pagājušonedēļ mums ļāva izvēlēties kādas aktivitātes mēs gribām no dažādiem veidiem piemēram, tenisu, makšķerēšanu, volejbolu, frizētavu, kulināriju un vēl sarunas ar dažādām profesijām utt. Tad tur kaut kādi cilvēki kas ir tepat no ciemata vai arī no citām vietām viņas vada. Nu mums ļāva izvēlēties, bet kaut kā pēc tam es nezinu, viņi paši (Augustīna) kaut kā kātram iedalīja. It kā jau mēs paši izvēlējāmies, bet ne katrs dabūja to ko viņš izvēlājās...  Anyway, man būs - itāļu pica (ko vadīs Sindijas mamma), nu es pieņemu ka mēs taisīsim viņu, tad vēlāk būs "creps" kuru arī taisīsim, tad sarunas ar ugunsdzēsējiem (... ;D) un teniss. Lai vai kā, tas viss notiks trešdien. Rīt vēl viena diena skolā, tad trešdien tā kultūras diena un ceturdien man/mums ir streiks tāpēc neviens uz skolu neies. ;D Un piektdien jau sākas brīvdienas. Un ceturdiena jau laikam brauksim uz Cadiz. Nu pirms tam vēl uz Madridi un jā. Vesela nedēļa bez interneta, pazušana no zems virsas - tas man patīk. Tad vēl varēšu papeldēt jūrā otrā Spānijas galā.
Treniņā - otrā diena ar jauno laiviņu. Man vēl nav ielikts sēdeklis un Kwa teica, ka liks viņu trešdien un tāpēc es nevaru sagaidīt trešdienu. Lai gan, tad gan es noteikti kritīšu, bet labāk, bez sēdekļa tirpst kājas tā, ka viņas nevar pakustināt. ;D Bet nu labi, kaut kā es izvilku visu treniņu. Kwa visu laiku fočēja visus un teica, ka man vēlāk iedos bildes, un tad viņš neļāva Načo (tētis vienai no mazajām meitenēm) iet projām, jo viņam bija jāskatās uz manīm, t.i. kā es airējos jaunajā laiviņā. *kad viņa parādījās pie apvāršņa, visi pievērsa savus skatienus viņai* haha tas bija jocīgi.. Viņi man vienkārši  tic. Nu kopā jau visi teica, ka ir labāk. Domāju gan, kā nekā - šaurāka un šķeļa ūdeni labāk, ātrāka ir laiviņa nevis es. :D Lai vai kā - maijā sacīkstes. 
Vēlāk mājās vienkārši sēdēju un runāju ar vecākiem par viskaut ko un viņi pēc tam teica, ka lai es nemaz nedomājo aizmirst apciemot viņu kad es dzīvošu Olayas mājā un arī tad kad es vairs nedzīvošu te vispār.. Ehh tikai trīs mēneši. kur tas laiks palika? ://

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru