Oliva ir slimnīcā dēļ vienas operācijas tāpēc es pārsvarā visās brīvstundās kas bija paradzēts ar viņu gāju ar klasi. Man nav vizuālā māksla, man patiktu, bet tajā klasē es vienkārši sajuktu prātā. :D neviens neko nezin un visi sāk stresot, dauzīt rokas pret galdu utt. Zīmēšanā atklājas viņu īstās sejas. ;D Tehnoloģijā skolotājs man vienkārši iedeva nokopētas lapas, ko pārējie rakstīja no viņa diktētā kādas divas stundas...
Klinškāpšanā, man mīlu to brīdi kad jāpalaiž rokas vaļā un jākrīt brīvajā kritienā, līdz tevi apstādina. Tikai nepatīk, ka plaukstas traumē no kāpšanas. |-(
Vakariņās pie galda nezinkāpēc, bet sēdējām ar spāņu-latviešu vārdnīcu. Tas bija pats labākais, kā mazais brālis lasīja. ;D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru