21/2 Picu Pienzu

Šodien atkal bijām kalnos. Šī reize gan bija pavisam savādāka kā pārējās. Kāpām 6km augšā kalnā līdz vienai virsotnei kura pretī jūrai ie visaugstākā Eiropā. (tikai 1161 metri virs jl, ber nu labi.) Un tas bija arī viens no retākajiem kalniem ko var atrast te, jo visu laiku ejot no vienas puses var redzēt jūru, no otras sauszemi, tikai sauszemi var redzēt līdz sniegoto kalnu virsotnēm un ne tālāk.. Un pašā virsotnē vispār perfekti, pagriezies no vienas puses -jūra, okeāns, no otras - sauszeme. No rīta kad braucām augšā vissas Arriondas bija mākoņos un/vai miglā kā jau vienmēr. Kaut kāds spoku ciemats kalnu ielejā. Labi lai vai kā, kad tikām līdz augšai tur bija sniegs un mēs pikojāmies. Sniega gan nebija daudz, bet nu vienalga aiz muguras aizmest un seju nomazgāt kādam siengā var vienmēr.
Un par drēbēm - var iet augšā ar pufaiku, jaku un maiku, ejot pamazām noģērbties tieko līdz maikai un ejot pavisam augšā atkal viss pamazām jāvelk atpakaļ. Un tad atkal, ejot lejā viss jāvelk nost pamazām. Tas man gan apnika. ;D Kalnos bija baigi daudz zirgi. Ūn kalnu kazas, protams. Un arī kaut kādi ērgļi kuri baigi izbaudīja vēju pašā virsotnē un nemaz nebaidījās lidot pavisam klāt. Man gan bija vairāk bail no viņiem. Augšā varēja redzēt visas vietas pie krasta kur pabūts: Lastres, Gijona, Muja, Bufones, viena pludmale, cabo de peņas. Varēja redzēt visu. Un arī Arriondas, bet nu tas jau otrā pusē. Kāpt lejā laikam bija grūtāk, bija jāuzmanās lai nenoripo. Kopā kaut kādas 5 ar pus stundas bijām.. Pēc tam braucām ar mašīnu lejā un vēl tās govis uz ceļa. Tās jau nav parastas, bet kaut kādi monstri.. man viņas nepatīk.

Nobraucām lejā un gājām uz kafejnīcu "nosvinēt".
Pa mājas logu var redzēt to virsotni:

Šitā ir virsotne. Picu Pienzu

Te mēs esam pusē kur var redzēt okeānu: 

Te mēs esam otrajā pusē: 

Un te visi pikojas : 

Tā izskatās no augšas: