Man fizikā ir 9, angļu valodā 7. Par matemātiku nekomentēsim. Ar Irēnu aktivizējām savu plānu un šodienas mērķi, es taču teicu, ka to izdarīšu. Sociālajās atkal būs jāmācās kaut kādas kartes, šoreiz tikai par Asturias. Starpbrīdī bija interesanti. Sportā spēlējām florbolu, es bišķi nokritu, bet tā ir ja liek nūju starp kājām un man atvainojās kādas... daudzas reizes. -un kā tev šodien iet? -pajautā viņam... -KO TU VIŅAI IZDARĪJI? :D
Angļu valodā Luz stāstīja par Latviju. Atklājās tēmas, kas visiem pārsvarā interesē... :D
Pusdienās, kas tas tāds, tas vispār ir ēdams? Laikam biju pārāk pieradusi pie pusdienām mājās. Un tad vēl tie jautājumi, un -tu gan biji pieklājīga vismaz pateici atā.. -nē es arī pateicu paldies. :D
Treniņā es Albai sākumā pateicu, šodien jānoskrien viss, plus mīnuss bez apstājas. Kad Pablo viņai prasīja, vai mēs netaisamies apstāties viņa teica, nē, Anete teica, ka mums jāskrien.. OK. :D Bet pirmdien mēs skrējām 45 minūtes un 11 no tā bija "spēcīgi", tagad, 45 minūtes un 31 no tām "spēcīgi", progress. Par savu matraci jācīnās..
Vakarā volejbolā bija kaut kādas, ne sacensības, bet vienkārši, var uztaisīt savu komandu un spēlēt. Volejbola trenneris mani gribēja visādi iedabūt savā komandā, bet es neļāvu, neesmu tik laba.
Mājās man pateica, ka brīvdienās brauksim uz Madridi un Andalusiu. (Otru Spānijas galu), viņi tur agrāk dzīvoja un viņiem tur ir māja, un tur esot silts, tā kā, man nav nekas pretī pret šādu ziemu. Tad vēl es atklāju/man pateica, ka pagrabstāvā esot pingponga galds... es jau zinu savus plānus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru