Otrās stundas laikā sāka pēkšņi un stipri sāpēc galva, bija jau jāapsver domu vai kāds nav uztaisīji vudu (vai kā viņu tur raksta) lelli. :D Sajūta bija tāda, ka kāds manu galvu rokās turēdams spiestu, bet nu ok. Fizikā vispār, man uz galda stāv sarkanā pildspalva, klasesbiedrs mierīgi pienāk, paņem, neko neteikdams - kā tas saucās? Bet nu labi, toties tehnoloģiju kontroldarbā dabūju desmitnieku. Cīnīties par taisnību - tā tas saucās. :D Matemātikā aprakstījām kladi, jo tā tiešām bija garlaicīga. Pusdienās ēdamzālē sākās mandarīnu kauju, nu labi neviens nav tik stulbs lai mestu mandar;inus, bet mizas gan. Un papīra bumbiņas. Mēs, protmas, paspējām laicīgi iziet ārā, lai mums neliek slaucīt grīdu. Protams. :D Angļu valodā turpinam lasīt Macbethu un nolēmu uz treniņu šodien neiet. Man sāp galva un man vienalga. Tā nu ar ceturtajiem sēdēju angļu valodā un viņiem interentā jātaisa avīze par.. kaut kādu čali. Manējā "mamma" teica, ka es šodien pirmo reizi uz jautājumu, kā tev iet atbildēju slikti, tad jau tiešām slikti iet. :D Lai vai kā aizbraucām mājās un pēc tam uz supermarktu.
Nu pēc tam viss bija labi līdz es ieraudzīju, ka viņiem mājās uz pannas  cepās/sautējās kalmāri. Viņu kājiņas bija sagrieztas gabaliņos, dažādi rozā krāsā un jā... Visi prasīja kāpēc man ir tāda sejas izsteiksme, es pateicu, ka mēs tādus neēdam, un es viņus nemūžam neēdīšu. Viņi sāka par mani smieties un teica, ka tie ir garšīgi, tie ir tikai zivis un, es taču ēdu zivis, bet vienalga Nē un nē... Tātad - rīt vakariņās kalmāri.
Nopietni, visi ir sākuši runāt par Ziemassvētkiem. Pie vakariņām par to tikai gāja runa, un kad manai "māsai " prasīja, ko viņa grib Ziemassvētkos, "brālis" atbildēja viņas vietā un teica - poniju. "Tētis" sāka smieties un teica, ka nopirks viņai kazu. Un tajā brīdī mēs abas gandrīz aizrijāmies ar ūdeni, jo par kazām, tieši desmitniekā. :D