kanēļmaizītes.

Šodien pašai par lielu pārsteigumu piecēlos vienos. Tad mēs sākām domāt ko darīt, beigās izdomājām uztaisīt kaut ko ēst. Vispirms viņa domāja kūku, bet es jau domāju, ka tā nav pārāk laba ideja. Pēc tam vēl paspīdēja tādi varianti kā rulete, kēksiņi, cepumi, bet lai vai kā, beigās palikām pie kanēļmaizītēm. Atradām recepti, pie kuras arī pieturējāmies. Receptē bija teikts, ka vajag tās visas sastāvdaļas saimaisīt maizes krāsniņā, un mums tāda ir. Mēs tikai uzslēdzām nepareizo programmu (ko es teicu?) un tā mīkla pēc laiciņa sāka cepties, un meš to arī pēc laiciņa pamanījām. Tad nu izņēmām to visu sastāvu bļodā, un atstājām kādu laiciņu lai pastāv. Tad izdomājām, ka laikam tā masa ir jāizrullē, bet tas nebija viegli. Milti glābj dzīvības. Nu, jā un beigās mus kaut kā tas viss izdevās, ja neskaita, ka ar Natāliju un brāli pa visu māju meklējām otiņu. Bet nu lai vai kā, kanēlmaizītes sanāca un brālis pat mūs nosauca par pavārēm. "Tētis" teica, ka viņš grib braukt uz Latviju. :D 

 Tāds nu ir tas iznākums. 

P.s. no manas mājas var redzēt vēl vienu ugunsgrēku. Tumsā izskatās diezgan iespaidīgi. Un braucot uz Ribadasellu un Kangām pa ceļam ir nodeguši kalni.